âhkosiwin

Hepatitis A

Kīkway anima Hepatitis A?

hepatitis a

Hepatitis ayā isiyihkātēw pāh-pītos āhkosiwina kahkiyaw itōcikēmakan pākipayiwin miskon ohci.Minhihkwewin iskotēwāpoy ēkwa kā-otinamin macimaskihkiya tā-kē-itōcikēmakan Hepatitis A,maka mina tā-kē-itōcikēmakan viral omikīwin ohci.Hepatitis A itāspinēwin itōcikēmakan Hepatitis A Virus (HAV).Mawaci mistahi mana ōma hepatitis,tēpiyāhk 1.4 māwaci-kihcimitātahtomitanaw ēsa māyahkamikana ōma misiwe askiy mīna tahto askiy.Nikotwāsik astew pāh-pītos Hepatitis viruses (A,B,C,D,E,G)-Hepatitis A ēkwa E piko ōhi nīso kā-āsōpayiw.Kici ācimostakewin mahti wāpahta “Virus” masinahikan.

Kīkwāy Mōsihēwiwin ēkwa mīna Incubation Tānimayikohkēskamik?

Mawaci mana ōhi mōsihēwiwina Hepatitis A kici: osāwipayiwin (osāwi asakay ēkwa mīna kā-wāpiskak kīskīsik ohci ayā billrubin ohci (osāwāpān pigment) mihcētwāw itōcikēmakan miskon nayēhtāw-āyā ohci), nēstosiwin, wīsakēyihtamin ocēstatay, tēyistikwānēwin, wīsakēyihtamin kihciniskēhk katay sīpā kīspikay, nōhtē-pwākamowin, namōya nōhtē-mīcisoyin, kaskitē sikiwin, sāposowin ēkwa kisisowin. Mōsihēwiwina nōkwana 15-50 kisikaw mwestas kā-nōkwahki ayā Hepatitis A virus (HAV), asici 30 kisikaw ayā nawac ppiko. Mōsihēwiwina namōya sohkepayin awāsisak astamihk nikotwāsik itahtopiponēwak kici.

Tānimayikohkēskamik Mōsihēwiwin isko?

Mōsihēwiwina tā-kē-namatakonwa pāsci nikotwāsik isko nīsosāp pisim isko tā-kīsihtāt āstē-ayāwin Hepatitis A tā-namatakon sēhkē. Mayaw ponī āhkosit ayisiyiniw, namōya kāwi tā-kē-otihtik HAV.

Tanisi isi Kiskeyihtakwan?

Maskihkīwiyiniw mōyēyihtam ē-ayāyin Hepatitis A kwayask kā-kanawāpamis. Kispin omikīwin itēyihtakwan, ki-mihkom tā-wāpahcikātēw mahti oskonāhpinēwin ēkwa mahti antibodies HAV ohci ē-kē-āstek. Antibodies wīhtamwak mahti ē-kē-ayāwin ōma virus.

Niya cī Nā-Kē-Paspinatēn ōma?

Mōsihēwiwin HAV ohci kinwesis ispayin, ēkwa mīna maka māskōc tāpitaw namatakon.

Tanisi isi Hepatitis A Sisiwēpayin?

hepatitis a

HAV sisiwēpayiwin ayisiyiniw-isko-ayisiyiniw sāpo mīciwin ahpo nipiy kā-misiwanāta ohci mēyiwin Hepatitis A kā- āsōskama ayisiyiniw. Ayisiyiniw kā-āsōskama ō-cihciya tā- kē-āsōskamakew ohci ponī āpacihtat mīsīwikamik ēkwa ōma virus sisiwēpayiwin ahpo kā-paminamin mīciwin, minihkwēwin ahpo kotaka kīkwāya. Ayisiyiniwak tā-kē-āsōskamākēw niso ispayin pāmwayēs mōsihwēwina tā- nokwanwa.

Kīkway Na-Kē-Itotine Kawiya Tā- Kāhcitinaman Hepatitis A?

Hepatitis A omikiywin tā-kē-patinam ayisiyiniw kispin kwayask kanāciho.Kisīpēkinicihcē kā-ponī āpacihtayin mīsīwikanik, pāmwayēs tā- paminamin mīciwin. Tā-cīstahowikowiyin mīna pāmwayēs papāmācihowin, ēkwa kawiya tā-minihkweyin nipiy ēkota ohci ēkwa mīna kawiya mīci askiti mīciwin ōcēnāsa ohci ēkwa kotak askiy ēkota Hepatitis A kā-ihtako mīna tā- kē-kipihtinam āsōskamowin.Asici 21st century maskihkiya, Hepatitis A yāhkipayiwin tā-kē-nakīnikatew.

Tanisi Isi Nā-Kē-Kipihtinēn Kawiya Tā-Āsōskamawak Kotak Awiyak?

Mēkwāc kwayask āsōskamakewin, kēhcināhow kwayask tā-kisīpekinicihcēyin kā-ponī āpacihtayin mīsīwikamik ēkwa mīna kanācihta wayawīstamāsowikamik ēkwa mīsīwoyākan nahapīwin, miciminikan, sīkinikēwina ēkwa mīskotōn-atōspōwinānāhtik. Kawiya mātinamāto āpacihcikana, kotaka pamihiwēwina ahpo pamina miciwin kotakaka kici.

Kīkway Nanātawihiwēwin Hepatitis A Kici?

Mihcēt ayā kā-māyahkamikwa, Hepatitis A namatakon, namōya kīkway maskihkiya asici. Nanātawihiwēwin maskoc tā-kē-aste-ayayin mōsihēwiwin ohci ēkwa mīna kawiya tā-sisiwē payik HAV kotakak kici.

Tānimayikohk Ihtakon ōma Hepatitis A Pihci Nipiy?

Hepatitis A ayā wāh-wīhkāc nokwan nipiy nanātawihiwēwin systems ohci, maka nipiy ohtācihowin ēkwa pamīstākēwin pihci rural ēkwa First Nations ōcēnāsa ōta Kānata kwayask kitimākan ēkwa mīna pakitinam virus tā- pīhtikwēt nipiy ēwako ōma tā-minihkwe kici. Nipiy piko tā-misi wanātan kispin ayā āsōskamawaw ayisiyiniw kēhciwāk kā-kāhcitina pāmwayēs tā- minihkwet ōma nipiy. Kispin ki-papāmitohtan ohpimēaskiy, kawiya minihkwe nipiy, piko mōteyāpisk ka-asiwatek, miskwamiy ahpo askitin miciwin ayis ahpo itikwe nipiy source tā-kē-misiwanātan .

Tanisi isi Nā-Kē-Manācihtān Nipiy?

Kehcinaho nipiy source ē-kanāta ēkwa kwayask ē-kanaweyihcikatek. Nipiy nanātawihiwē-kamik astawak nipiy nistwaw pah-pitos ayā nanātawihiwēwin tā-kehcinahot nipiy ē-miyosik tā-minihkwe.

Mitoni Acimostakewin Hepatitis Ā Ohci

hepatitis

Hepatitis ayā isiyihkātēw pāh-pītos āhkosiwina kahkiyaw itōcikēmakan pākipayiwin miskon ohci (wāpahta ācimostakewin capasīs). Ōma pākipayiwin tā-kē-itōtam nanātohk kīkway. Kinwēs minihkwewin iskotēwāpoy ēkwa maskihkiya ki-otinēn tā-kē-ispayin hepatitis; māka, Hepatitis A, viral omikīwin ispayin ayā Hepavirus ohci. Kici ācimostakewin wapahta masinahikan “Viruses”.

Hepatitis A virus (HAV) tipēyihtākwan ohci Picornaviridac, itwēmakan pēyakokōskān apisci viruses. Nikotwāsik astew pāh-pītos Hepatitis viruses (A,B,C,D,E,G)-Hepatitis A ēkwa E piko ōhi nīso kā-āsōpayiw. Ōhi Hepatitis A ēkwa E ayā nipiy pimātan itāspinēwina,māka kā-kanawāpahtinaw Hepatitis A.

hepatitis a

Hepatitis A māwaci kā-nōkwa hepatitis, asici ayā 1.4 māwaci kihcimitātahtomitanaw kistēyihtākwana misiwē askiy tahtwāw askiy. Kistēyihtākwan 38% kahkiyaw hepatitis māyahkamikana KihciMōhkomānaskiy, ēkwa itwēwin 22,700 omikīwina. Ēkospi 1988, 7.3% kahkiyaw Hepatitis A omikīwin ohci nipiy pimātan itāspinēwin ahpo mīciwin misiwanāhcikewin.

Kīkway Anima Oskonāhpinēwin?

hepatitis strains

Kispin immune system nisitawēyinam pīkopayiwin cells pihci ki-wiyawi, sipwētisaham naskomowin tā-wēpina ōma misiwanātahkamikisiwin tissue ēkwa mīna tānēhki ēkosi kā-ispayik. Pākipayiwin ayā anima manācihtawin kici cell misiwanātahkamikisiwin pihci pēyakwayak, ēko ōma oskon.Pākipayiwin ispayin ēkwa mīna wisakēyihtamawin ēkwa pōni apatan ōma area.

Kīkwāy Mōsihēwiwin ēkwa mīna Incubation Tānimayikohkēskamik?

Mawaci mana ōhi mōsihēwiwina Hepatitis A kici: osāwipayiwin ēkwa mīna kā- mihcētwāw itōcikēmakan miskon nayēhtāw-āyā ohci), nēstosiwin, wīsakēyihtamin ocēstatay, tēyistikwānēwin, wīsakēyihtamin kihciniskēhk katay sīpā kīspikay, nōhtē-pwākamowin, namōya nōhtē-mīcisoyin, kaskitē sikiwin, sāposowin ēkwa kisisowin. Mōsihēwiwina nōkwana 15-50 kisikaw mwestas kā-nōkwahki ayā Hepatitis A virus (HAV), asici 30 kisikaw ayā nawac ppiko. Mōsihēwiwina namōya sohkepayin awāsisak astamihk nikotwāsik itahtopiponēwak kici.

Incubation isko Hepatitis A kici mamisītotam tānimayikohk Hepatitis A particles astew pihci misiwanāhcikewin mīciwin ahpo nipiy. Nawac cikawāsis kinwēsīs incubation period. Hepatitis A nawac mīna wawiyatisīhkēw ayis tā- kē-āsōskamakew pāmwayēs kiskeyihtākwan ē-ayāwin. Ēkwa mīna āsōpayin ohci cikawāsis kisikaw mwēstas omikīwin isko 1 ipsayin ēkwa mwēstas osāwipayiwin.

Kīkwāy Anima Osāwipayiwin?

Osāwipayiwin ayā mōsihewiwin asici Hepatitis A ohcipayiwin. Ēkōma ispayiwin asakay ēkwa skīsikwa osāwinakwanwa ohci build-up ōma osāwi pigment bilirubin kā-miskikatek mihkowin ēkwa askakayi. Ayā māna oskwan wēpinam bilirubin pīhci bile, māka oskwan pakipayiwin ohci Hepatitis A namōya kwayask ayapatan. Ēkoma mistahi bilirubin build-up pihci mihkowin. Ōhi mīna kotaka mōsihēwiwina kaskitēwe sikiwin, wāpinākosiwin mēyiwin ēkwa kēyakisīwin.

Tānimayikohkēskamik Mōsihēwiwin isko?

Mōsihēwiwina tā-kē-namatakonwa pāsci nikotwāsik isko nīsosāp pisim isko tā-kīsihtāt āstē-ayāwin Hepatitis A tā-namatakon sēhkē. Otākosiwak tā-maci āstē-ayāwak pīhci nisto ispayin. Mōsihēwiwin ohci Hepatitis A māna namōya wāpahcikātēw awāsisak ohci niso itahtopiponētwaw ahpo āstamēhk, māka nisitawēyihtākwan kēhtē awāsisak ēkwa kēhtēwiyiniw ohci. Nānitaw 22% kēhtēwiyiniwak kā-otihtikot Hepatitis A piko tā-ayat āhkosīwikamik nanātawihiwēwin kici. Mistahi ayisiyiniw tā-kē-āste-āyāw namōya asici ōma ispayin chronic Hepatitis A (kīnwēsis kici ayawin ōma itāspinēwin). Mayaw ponī āhkosit ayisiyiniw, namōya kāwi tā-kē-otihtik HAV ayis ohci lgG antibody.

Tanisi isi Kiskeyihtakwan?

Maskihkīwiyiniw mōyēyihtam ē-ayāyin Hepatitis A kwayask kā-kanawāpamis. Kispin omikīwin itēyihtakwan, ki-mihkom tā-wāpahcikātēw mahti oskonāhpinēwin ēkwa mahti antibodies HAV ohci ē-kē-āstek. Antibodies wīhtamwak mahti ē-kē-ayāwin ōma virus.

Niya cī Nā-Kē-Paspinatēn ōma?

Mōsihēwiwin HAV ohci kinwesis ispayin, ēkwa mīna maka māskōc tāpitaw namatakon. Nānitaw 15% ayisiyiniwakl asici HAV tā-ayāwak kīnwēsis ahpo kawi tā-kē-ayawak mōsihēwiwina nikotwāsik isko kēkā-mitātaht pisim isko, kawi namōya asici (kīnwēsis) omikīwin. Āskaw mōsihēwiwina Hepatitis A ohci āhkwātan ēkwa āste-āyāwin tā-kē-ispayin kīnwēsis. Nānitaw nīso ayisiyiniwak ohci 1000 asici symptomatic acute Hepatitis A (ayawak aciyaw māka sōhkan) tā-nipiwak, itwēmakan 100 nipiwin tahto askiy KihciMōhkomanaskiy. Ayisiyiniw māwaci nipiw ohci Hepatitis A ayā kā-ayawak chronic oskonāhpinēwin (chronic Hepatitis B, C ēkwa minihkwewin ohci chronic hepatitis ahpo cirrhosis) ayisiyiniw pāsci 50 itahtopiponēw.

Awina Māwaci Mistahi Otihtinik Hepatitis A?

Ēkōma masinihikewin kici awina māwaci tā-otihtinikot Hepatitis A:

  • Ēkonik kā-papāmācihotwaw ēkotē mistahi ispayin Hepatitis A areas (wapahta map pihci Vaccination section).
  • Ayisiyiniwak kā-wīkit mistahi ispayin areas ēkwa geographic populations kā-nihtā ispayik cyclic itāspinēwin ( ayisiyiniwak ohci Alaska, Kihci-Mōhkomāniyiniw ēkwa rural ōcēnāsa ohci Kānata’s maskotēw-askiy).
  • Ayisiyiniwak asici clotting-factor itāspinēwin, pēyakwan haemophiliacs ( ayisiyinwak asici mihkowin-coagualtion itāspinēwin) ēkwa ayisiyiniw asici chronic oskonāhpinēwin.
  • Ayisiyiniw awina kā-ayaw mistahi risk masiwēwin.
  • Awāsisak ēkwa otatoskiwak day care centers ohci.
  • Laboratory otatoskiwak ēkwa primate pisiskiw paminikewin.

Endemic (prevalent) Regions

Tahto askiy, itēyihtākwan 30-35 māwaci kihci-mitātahtomitanaw opapāmācihōsak ohci industrialized nations tā-papāmācihō isko mistahi risk askiy ēkota tahto pisim kā-ayatwaw ayiwak ispayin ohci nisto isko nikotwāsik tahto pēyakwāw kihci-mitātahtomitanaw tā-kāhcitinahkwaw Hepatitis A. Ayā risk ayiwak itēyihtākwan nikotwāsiko tahtwaw kispin kitimāki pamihōn. Endemic regions ōhi māka namōya limited:

  • Mexico
  • Parts of the Caribbean
  • South America
  • entral America
  • Africa
  • Asia (except Japan)
  • Mediterranean basin
  • Eastern Europe
  • Middle East
  • First Nations Ōcēnāsa pihci Kānata
  • Rural Ōcēnāsa ōta
  • Kānata’s maskotēw askiy ēkwa British Columbia

Tanisi isi Hepatitis A Sisiwēpayin?

HAV sisiwēpayiwin ayisiyiniw-isko-ayisiyiniw sāpo mīciwin ahpo nipiy kā- misiwanāta ohci mēyiwin Hepatitis A kā-āsōskama ayisiyiniw. Ayisiyiniw kā- āsōskama ō-cihciya tā-kē-āsōskamakew ohci ponī āpacihtat mīsīwikamik ēkwa ōmavirus sisiwēpayiwin ahpo kā-paminamin mīciwin,minihkwēwin ahpo kotaka kīkwāya. Māwaci iyikohk omikīwin ohcipayin kotak pēyakōskān ohci ahpo masiwēwin. Misiwanāhcikewin mīciwin mīna tā-kē-ispayin Hepatitis A, otatoskēwak ayā mīciwin processing kamikwa ohci ēkwa mīna mīcisowikamik ohci. Namōya mwasi sisiwēpayin ohci omikīwin mihkowin. Kispin kēhciwāk kotak ayisiyiniw asici kē-ayān namōya tā-kē-sisiwēpayin ēkosi isi ōma virus. Ayisiyiniwak tā-kē-āsōs-kamākēw niso ispayin pāmwayēs mōsihwēwina tā- nokwanwa.

Kīkway Na-Kē-Itotine Kawiya Tā- Kāhcitinaman Hepatitis A?

Hepatitis A omikiywin tā-kē-patinam ayisiyiniw kispin kwayask kanāciho.Kisīpēkinicihcē kā-ponī āpacihtayin mīsīwikanik, pāmwayēs tā- paminamin mīciwin. Tā-cīstahowikowiyin mīna pāmwayēs papāmācihowin, ēkwa kawiya tā-minihkweyin nipiy namōya mōtēyāpisk asiwatēw minihkwewina ēkwa namōya kīsitēw mīciwin pihci pītos askiy ēkwa kotaka endemic regions ēkota Hepatitis A māwaci ē-nokwa. Atiht regions, pēyakwan Kisiskāciwan, reduced ōhi mistahi Hepatitis A māyahkamikana ohci cīstahowin. Ēkonik ōki kā-cīstahohtwaw paspinatam āhkosiwin, māka ēkonik namōya kā-cīstaho kēyāpic tā-kē-kāhcitinam Hepatitis A. Areas mīna kā- kitimāka, pēyakwan nēhiyaw ōcēnāsa, mīna 7% ayawak ōma tā-kāhcitina Hepatitis A virus.

Cimisēhtāwin manācihowin ohci Hepatitis A ayā ihtakon ohci immune globulin tā-kē-miyikowiyin pāmwayēs ahpo isko niso ispayin mwestas ohci exposure ōma HAV. Asici 21st century maskihkiya, Hepatitis A yāhkipayiwin tā-kē- nakīnikatew. Māka HAV namōya pēyak astew, ēkosi kotaka itāspinēwina kawiya kā-manācihikoya tā-kē-māyahkamikwan. Māwaci kwayask itōtamin kawiya kēhciwāk tā-nātamin ōma virus nistam kā-māyahkamihtat.

Hepatitis A Cīstahowin

hepatitis a

Ayā vaccine kipihtinam āhkosiwin, wawiyasihtaw kiyaw tā-itēyihtā āsay ē- kāhcitina virus ēkosi namōya kē-āhkosin ‘kawi’ (ahpo nistam). Cīstahowin ohci ōma vaccine maskihkīwiyiniw tā-miyisk. Hepatitis A vaccine āpatan isko 15-20 askiy. Ēkwa mīna āpatan niso isko newo ispayin mwestas kā- cīstahokowiyin. Kici awāsisak isko 18 itahtopiponewak, nīso isko nisto doses ohci ōma cīstahowin tā-āpacihta, ēkwa kēhte-ayiwiniw nitawēyihtāmwak booster nikotwāsik isko nīsosāp pisim mwēstas ohci nistam cīstahowin. Namōya kiskēyihtākwan kīkway side effects.

Awina Tā-Kē-Cīstaho

Mihcēcis organizations itēyihtamwak ōki ayisiyiniwak tā-cīstahotwaw:

  • Mīcisowikamik otatoskēwak ēkwa mīciwin paminikēwak.
  • Ayisiyiniw kā-oskanāhpinēt ahpo kē-ayāw oskon transplant.
  • Ayisiyiniw kā-otihtikot mihkowin transfusions tāpitawi.
  • Awāsisak kā-wīkitwaw mistahi-risk areas ohci ōma Hepatitis A.
  • Awāsisak ēkwa otatoskēwak pihci kanawēwikamik.
  • Mayatan drug āpacihtāwak.
  • Laboratory otatoskēwak awina tā-paminahkwaw Hepatitis A virus.
  • Ayisiyiniwak kā-papāmācihotwaw osihcikewin askiy/mistahi risk Hepatitis A askiy (map nokwan ēkoni ōho ohci).
  • Ayisiyiniw kā-wīkit ahpo kiyokēw pihci rural areas ēkwa First Nations ōcēnāsa wāwis maskotēw-askiy (wapahta Hepatitis A outbreak kotak pāskinikan).
hepititis a prevalence
Hepatitis A cases

Reported māyahkamikana ohci Hepatitis A pihci Kānata wāpahcikātēw terms ohci kahkiyaw per kā-piskihtahastāhk ēkwa mīna caseload/1000 ayisiyiniwak.

Kīkway Anima Immune Globulin?

Immune globulin ayā kwayācicikatew ohci antibodies kā-kē-mēkwain isko nīso ispayin mwēstas exposure ohci Hepatitis A virus ēkwa mīna āstamiyikohk mōsihēwiwina asici ōma Hepatitis A. Immune globulin kā-kē- mēkawin pāmwayēs kehciwak tā-natamin ōma virus kici tā-cimisēhtā. Immune globulin ayā manācihtawin ēkwa mīna tā-kē-apatan mēkwāc kikiskawāwason ēkwa kē-nōhāwason.

Tanisi Isi Nā-Kē-Kipihtinēn Kawiya Tā-Āsōskamawak Kotak Awiyak?

Mēkwāc kwayask āsōskamakewin, kēhcināhow kwayask tā-kisīpekinicihcēyin kā-ponī āpacihtayin mīsīwikamik ēkwa mīna kanācihta wayawīstamāsowikamik ēkwa mīsīwoyākan nahapīwin, miciminikan, sīkinikēwina ēkwa mīskotōn-atōspōwinānāhtik. Kawiya mātinamāto āpacihcikana, kotaka pamihiwēwina ahpo pamina miciwin kotakaka kici. Kawiya mīna mātinamāto kisipēkināpitēwākan ēkwa pāhkohkwēhonis.

Kēyāpic Cī Nā-Kē-Atoskan Mēkwac Ayāwin Hepatitis A?

Mīciwin paminikēwak asici Hepatitis A namōya tā-kē-atoskēw kici pēyak ispayin mwēstas kā-kē-osāwipayiw kawiya tā-āsōskamakew Hepatitis A. Mīcisowikamik masinahikēhiwēw tā-pakitinēw otatoskēwak isko mōsihēwiwina tā-namatakohk ēkwa namōya tā-kē-āsōskamakewak itāspinēwina.

Kīkway Nanātawihiwēwin Hepatitis A Kici?

Mihcēt ayā kā-māyahkamikwa, Hepatitis A namatakon, namōya kīkway maskihkiya asici. Nanātawihiwēwin maskoc tā-kē-aste-ayayin mōsihēwiwin ohci ēkwa mīna kawiya tā-sisiwē payik HAV kotakak kici.

Ki-Wīkiwin Kanawāpamikowisiwin

Ki-wīkiwin kanawāpamikowisiwin kā-wicihikan mōsihēwiwina ohci Hepatitis A ēkwa mīna āstamēhk ispayin tā-kipihtina virus kawiya tā-sisiwēpayik. Atiht ōhi recommended ki-wīkiwin kanawāpamikowisiwin masinahikatew ōta capasīs:

  • Kakwē pēyāhtak itōta kīkway – kawiya sēsāwi ēkwa kawiya atoskē ahpo kiskinwahamākēwkamik itōhte.
  • Kwayask mīciso – āta nōhtē-pwākamowin ispayin asici Hepatitis A, kistēyihtākwan kwayask tā-mīciso, kiyam kawiya tā-nōhtē mīcisoyin.
  • Kawiya nōhtēyāpakwē – minihkwe mistahi nipiy, juice, micimāpoy ēkwa mētawēwin minihkwewina.
  • Kawiya minihkwe iskotēwāpoy ēkwa drugs āpacihta , ayiwak ispayin oskonāhpinēwin. Kawiya āpacihta isko kwayask tā-āste-āyāyin (isko 3-4 pisim).

Tānimayikohk Ihtakon ōma Hepatitis A Pihci Nipiy?

Hepatitis A kakwāyaki apisasin, ēkwa tā-kē-ohcipayin misiwanāhcikewin nipiy. Ayā virus excreted ohci ayisiyiniw ēkwa kispin sewage misiwanāhcikewin ispayin, virus nipīyih astew isko kotak ayisiyiniw tā- minihkwet. Pēyak ōma ispayiwin, ayā chemist ōte Texas university ohci wāpahtam minihkwākan nipiy pihci high powered microscope. Miskam apisci masinahikanis, ēkoma kimisāhowinēkin ēkwa 85% nipiy astew mihkowin, manicōsak ēkwa ēccakāsa! Kipsin ōma kimisāhowinēkin āpacihtaw awiyak kā-ayāw Hepatitis A, itāspinēwin tā-kē-ispayin kotak ayisiyiniw ohci ēkwa tā- kē-āsōskamawaw kā-minihkwet nipiy piko ohci.

Misiwanāhcikewin minihkwewin nipiy ohci sewage overflow, septic tanks, ohcikawin sewer lines, askiy application ohci sludge (semi solid material kā- osihcikatek mwēstas sewage nanātawihiwēwin) ēkwa pahki nanātawihowin wēpin nipiy. Seepage overflow pihci minihkwewin nipiy tā-kē-ispayin Hepatitis A. Kispin viral particles astewa ēkwa ki-mīcin/ahpo ki-minihkwan, cīki astewin sewage sources ayā aquifers kā-apāta minihkwewin nipiy kici tā- kē-totam mīna atiht microbial misiwanāhcikewin.

Tanisi isi Nā-Kē-Manācihtān Nipiy?

Wēpin nipiy piko kwayask tā-paminikatek ahpo misiwanāhcikewin tā-ispayin. Kawiya ōma tā-kakwe ispayik, guidelines ēkwa regulations kici nipiy nanātawihiwēwin piko kwayask tā-pimitsahikatēk. Ayā, nipiy systems āpacihtawak chlorine ēkospī ēkwa coagulation (osihcikewin ohci semisolid masses (astew bacteria ēkwa namōya nitaweyihtakwan particles ) pichi nipiy, floculation (osihtawak wooly cloudlike aggregations), settling (ispayin kīhkānākwan) ēkwa filtration nipiy (purifying nipiy ohci sīkopwātinamawin) tā-manipitah virus. Osowin nipiy mīna tā-kipihtinam virus. Kispin ki-ayān private nipiy i.e. mōnahipān, tāpitaw tā-kē-wāpahcikātēk. Kispin mistahi bacteria miskikātēw, nipiy misiwanātan asici sewage ēkwa nipiy sēmāk tā-kē- nanātawihikatek pāmwayēs tā-minihkwe.