Kiskinwahamākēwin 6 – Nipiy ēkwa Askiy

Kiskinwahamākēwin 5-9 (itamahcīhowin, science ēkwa social studies)

Kiskinwahamākēwin 10-12 (itamahcīhowin, science ēkwa social studies)

Pīkiskwēwina: Kēskaw kanawapahta nipiy tanisi isi askiy ē-itāpahta.

Tasīhkātēwin: 60 Cipahikanis

Tawāwin Natawēyihtākwan: Piko Kiskinohamākewin

Wiyasiwātamowin: Māmawi Pīkiskwēwin

Piwisikina Nitaweyihcikewina: Pāsci Kē-stikwāniwawa ēkwa masinahikana.

Itāpatisiwin: Kiskinohamākanak tā-wāpahtamwak tanisi isi askiy itāpahtam nipiy, kīkway mēkwāc tōtatamowin tā -miyonākohtā nipiy ēkwa mīna nāci kātēwin ēkwa itāpowin nipiy ohci.

Kiskinohamākēw Kici: Kīsihtawin ōma kiskinwahamākēwin kici kiskinohamākanak tā-wāpahtahkwaw nipiy miyonākohta ēkwa nācikātēwin tahki misiwē askiy ispayin anima kwētamāwin ohci.Tā-ke-sisikotēyihtahkwaw ohci ōhi itāpowina ēkwa mīna tā-nānihkisiwak tā-itotahkwaw kīkway tā-miyo payiniyik ōma ispayiwin. Ahpo ētikwē ē-apiscisihcik tā-itēyihtamwak (kīkway ōma kiskinohamākan 5 tā-kē-itota tā-miyo payiniyik nipiy ōma askiy?) māka āhkamēyimik ayis kotak kiskinwahamākewin tā-miyo kaskihtāwak pītos tā-isīhcikētwaw.Pāsci ke-stikwāniwawa tā-kā-masinahamin itasināstēk tā-miyo payik masinpayiwin.

Kiskinohtahmāhēkan/Peyakohtāwina:

  1. Āpacihtā posters ēkwa naspisihcikan ka-kwayātan kiskinwahamākēwin 3, kiskinohamākanak tā-nisitawinam misiwe askiy asici mistahi maci minihkwewin nipiy ohci AHPO āpacihtā naspisihcikan askiy ohci wapahtahwewin nipiy ōma ka-nayēhtāwipayin ēkwa mīna kiskinohamākanak tā-nisitawinamwak tahto āya nipiy minihkwewin kanayēhtāwipayik.Capasīs pāsci kē-stikwāniwawa astēwa ( 5 cipahikanis).
    • a. Kiskinohamākanak tā-kē-kiskihtamwak atiht ōhi tāpiskohc Africa, Asia, India, ēkwa South America.
  2. Asta “Askiy Itāpowin” tahkohc pāsci ke-stikwāniwawa (wapahta capasīs) ēkwa kīhkīhtok tahto ispayiwin. a. Pēyak kiskinohamākan ta-ayamihcikēw nīso ahpo nisto tahtw-āya ēkwa kīhkīhto ācimostakewin asici pēyakwan ōma masinipayiwin (50 cipahikanis).
  3. Kiskinohamākanak ta-kīsīhtāwak ōma kanaweyihtamāsowin: “ Kīkway kiya ka-itōtine ta-mēskwacipayin nipiy ispayiwin ōte osihcikewin askiy?” (5 cipahikanis).
  4. Itisinamiwēk masinahikana ohci kiskinwahamākēwin 8 (kwayask itēyihtākwan ayisiyiniw, links capasīs) ēkwa mīna tahto kiskinohamākan masinahikew pēyak kakwēcihkēmowin ta-kakwēcimet pīhtokākan pīkiskwēw ka-mēkiwak wiyawāw ō-kakwēcihkēmowina kotak kīsikāw, ayis piko tanīsitawēyihtamin kakwēcihkēmowina, pāmwayēs kiskinwahamākewin 8.

Oyakihcikewina: Kiskinohamākanak ta-ke-oyakihcikew ohci kwayask naskomowina ka-wēyōtahkwaw mēkwāc pīkiskwēwina.

Ohtācihowin: Tahto ōhi ohtācihowina ēkwa masinahikana ta-miskamin ōta capasīs:

  • Nipiy Ispayiwin Naspisihcikan
  • Nipiy ēkwa Kanācihtwawin mīna Manācihtwawin ōhi Askiy Pīkiskwēwina Kakwēcihkēmowina (pēyakwan capasīsayi ēkwa is pimihk)
  • Nipiy ēkwa Kanācihtwawin mīna Manācihtwawin ōhi Askiy Pīkiskwēwina Kakwēcihkēmowina
  • Nipiy tēhci International Agenda (wēyōtan masinahikana I spimihk kici: takonam askiy nipiy ohci ispayiwin misi māmawapiwin ohci ēkwa mīna kihci māmawapiwin).
  • Websites ta-ke pitos isīhcikēwin kici (ta-ke apatan masinahikan kispin ke-nitawēyihtākwan.

Āniski Isīhcikēwin: Kispin ke-kaskihtan, otina nipīs sākahikanisis ohci ahpo wihpikahikana ēkwa mīna kasketew kaskitēw wāsaskotēnikan (science pāh-piskihc ohci), ta-wapahtaman nipiy mahti ē-wāsaskotēk, kispin tapwe wāsaskotēw ēkosi ē-ayastēwa biological contaminants.

Miyo Minihkwewin Nipiy Foundation ayāwak kotaka kiskinwahamākēwina pimipayihtāwin ka-kiskinwahamākan asici ōma kiskinwahamākēwin.Pahkikawin Nipiy Pimipayihtāwin wā-wapahtamwak maskihkiya contaminants ka-miskikātēk ōma nipiyi; ōma pimipayihtāwin āpatan science kiskinahamātowikamik kici.Pimiciwan Nipiy Pimipayihtāwin kanawapahtam itāpacihtawin nipiy ēkwa taniti pē-ohcipayin; ōma pimipayihtāwin āpatan Social studies ēkwa math collaboration. Ahcahkowin Nipy Pimipayihtāwin itapiwin First Nations kīhkātēyihtākwan ohci nipiy piskihteyihtam, ēkwa mīna ē-ta-patan Nēhiyaw studies ahpo Social studies miyo-nipiy pimipayi kanawapahtam iyinito itamahcihowin piskihteyihtam wasakam nipiy minihkwewin Kānata ēkwa papāmi askiy ēkwa atoskewin itamahcihowin, science ēkwa Social studies collaboration.Ta-pakitinikāsow ayiwāk ācimostakewin ōhi ohci ēkwa mīna kotaka kiskinoahamākēwina isīhcikēwina. Kiyokē ōta Miyo Minihkwewin Nipiy Foundation www.safewater.org

Sources ēkwa Related Link:

Cost-Benefit Analysis: Treat the Illness or Treat the Water – A SDWF masinahikan

Human Rights – A SDWF masinahikan

water stress map

Nipiy Kanācihtwawin ēkwa mīna Manācihtwawin ōma Askiy

Atiht Statistics ta-ke-kiskēyihtamin:

  • 1.1 billion ayisiyiniwak namōya ayawak miyo minihkwewin nipiy
  • Nānitaw 2.6 billion ayisiyiniwak namōya ayāwak kwayask kanātāpāwasowin (mīsiwikamik,kāsihkwēwiyākan ēkwa kisīpēkinikēwin pamīskākēwin
  • Mitātaht askiy aspin, 31% askiy yahkīmowin namōya kwayako ayawak nipiy kwayask kanātāpāwasowin kici.
  • Pāmwayēs 2005, Itihtākwan 2/3 ohci askiy yahkīmowin ta-ke-kiskēyihtakwan mawaci mistahi nipiy nōhtepayiwin.

Masinpayiwin 1

Masinpayiwin 1

Kihci Nipiy Ācimostakewin:

  • 1% ohci kahkiyaw nipiy ōta askiy ta-ke apatan minihkwewin nipiy kici.
  • Tastawic 30-70% ohci oski nipiyatāwēwin osihcikewin askiy (tāpiskohc Kānata ēkwa Kihci-Mōhkomānaskiy) wanihtawak ayis ohcikawiw nipiy itēyihtākan ohci.
  • Kahkiyaw sīpiya ōta askiy piyisk ta-ispayin kihcikamiy maka ati pāstēwa pāmwayēs ta-takopayik kihcikamiy! Ōma itwewin nipiy sōhkē āpacihta pāmwayēs ta-ke-mīskotipayik.

Masinpayiwin 2

Masinpayiwin 2

Nipiy Itāpatisiwin:

  • Ayisiyiniw Kihci-Mōhkomānaskiy āpacihtaw 380 litres nipiy tahto kisikaw.
  • Ayisiyiniw Kānata āpacihtaw 335 litres nipiy tahto kīsikāw.
  • Ayisiyiniw kā-wēkit osihcikewin askiy ta-āpacihtaw 20-30 litres nipiy tahto kīsikāw.
  • Ayisiyiniw ka-wēkit wēpinayi ta-āpacihtaw 5-10 litres nipiy tahto kīsikāw.

Masinipayiwin 3

Masinipayiwin 3

Kwayask Kanātāpāwasowin:

  • 37% piko ayisiyiniwak ka-wēkitwaw urban ōcēnāsa osihcikewin askiy ayawak kwayask kanātāpāwasowin.
  • 81% ayisiyiniwak ka-wēkitwaw urban ōcēnāsa osihcikewin askiy ayawak kwayask kanātāpāwasowin.
  • Nānitaw 90% wēpinikan ēkwa 70% atoskewina wēpinikana osihcikewina askiy sekinamwak nipiy ohtācihowina namōya kikway miyo totamowina.

Masinipyiwin 4

Masinipyiwin 4

Itamahcihowin Piskihteyihtamwana:

  • Tahto askiy,ayiwak 2.2 māwaci kihci mitātahtomitanaw ayisiyiniwak pōni-pimātisiwak itāspinēwin nipiy ohci ēkwa mīna mayi nipiy ēkwa okitimākisowin kanātāpāwasowin.Mawaci pōni-pimātisiwak osihcikewin askiy ohci ispayin.
  • Āpihtaw āhkosiwikamikwa ōta askiy āpatan kici ayisiyiniwak ka-āhkositwaw maci nipiy pimātan itāspinēwin ohci.

Masinipayiwin 5

Masinipayiwin 5

Māmawiwīcihitowin:

  • Nānatohk ēkwa mīna mamihcimāwin nisitawēyihcikēwina kici nāpēwak ēkwa iskwēwak papāmi nipiy misiwe ōma askiy. Tāpiskōc, iskwēwak iskwēsak wiyawaw itōtamwak āwacikēwin nipiy kici wiyawaw ō-witokēmākana.Ētikwē mīna wāhyaw pimohtēwak ēkwa tahkonamwak kosikwatiwin asiwacikan tahto kīsikāw.

Manācihcikēwin Nipiy Miyo Tōtamowina:

  • Tahto $1 US ka-pimohtēmakisiw ta-miyo minihkwewin nipiy kici ta-osihtat ēkwa kwayask kanātāpāwasowin, ta-ke-osihtawak $4-$34 US ōcēnāsa.Kici ōma yahkohtēwin ta-ke-wāpacikatew yahki-akihtāsowin ohci osīcikēwina kīsikāw (itohtēwin atoskēwin ahpo kiskinwahamākewikamik)āstamēhk itamahcihowin mēstinikēwin (ohci nipiy pimātan itāspinēwin)ahpo yahki-pimātisiwin.
  • Kispin nipiy awasimē ta-miyo itōtāmowin ohci sīkopwātinakanewin miyo itōtāmowin ohci ēkwa mīna chlorinating,ta-ke-sōniyāhkewak $5-$140 US ōma ōcēnās.
  • Kispin $11.3 billion US ke-pimohtēmakisiw tahto askiy isko 2015 ta-miyo manahcihta minihkwewin nipiy ēkwa mīna kwayask kanātāpāwasowin misiwe askiy ka-ke-sōniyāhkewak $84 billion US.
  • Oki  WHO itēyihtamwak kispin kahkiyaw awiyak ōma askiy ke-āyawak miyo minihkwewin nipiy ēkwa mīna kwayask kanātāpāwasowin ta-ke-yahki-payin osihcikewina tāpiskoc $700 kihci mitātahtomitanaw US/askiy!

Masinpayiwin 6

Masinpayiwin 6

Kanaweyihtamāsowina Kakwēcihkēmowina: Kīkway kiya ka-itōtine ta-maskwacipayik nipiy ōma osihcikewin ōcēnās kici?

Source: http://www.un.org/waterforlifedecade/factsheet.html

Nipiy ēkwa Kanācihtwawin ēkwa mīna manācihtwawin ōta askiy māmiskōtamowina kakwēcihkēmowina:

  1. Tānēhki anima ēko kinwēsk pāmwayēs kahkiyaw askiy nipiy ka- pisiskēyihtahkwaw?
  2. Kīkway anima nipiy nikāneyihtākosiwin?
  3. Kīkway itowahk ohcikawiwina ka-ke-wanihtānaw oski nipiy?
  4. Tānimatahto kiyawaw ke-sīkinēnawaw nipiy minihkwākan ohci? Ta-ke-itēyihtākwan cī wani-ohcikawiwin? 
  5. Kispin 2.6 billion ayisiyiniwak nama-ayawak kanātēpāwasowin nīsōhkamākēwin, tānīte ispayiw wepinikewin?
  6. Ta-kaskihtāwak cī atiht Mōniyaw ōcēnāsa ōhi ta-wēpinahkwaw wēpinikēwin kihciwē nipiy ohci?
  7. Ōte osihcikewin ōcēnāsa, iskwēwak piko āwacikēwak nipiy.Ta- kaskihtāwak cī kispin kiskinohamāwawak ōki iskwēwak,askiy minihkwewin nipiy ta-ke-meskwacipayin?
  8. Nipiy ōma ka-āwatāwaw ōte osihcikewin ōcēnās tāpiskōc tapitaw māyātaniyaw ēkwa namōya ta-ke-minihkwetwaw. Maka Kānata, ē-apacihtaya minihkwewin nipiy kici mīsīwikamikana ēkwa mīna iskotew kici ta-astāwek. Kīkway ke-ke-itōtinaw pitos kiyanaw tapwe ta-ayatwaw miyo minihkwewin nipiy?

Masinipayiwin 1: Kīkway awa iskwēw ē-tōta?

Masinipayiwin 2: Ōki iskwēwak nanatamwak nipiy kisīpēkinikewin, minikwewin ēkwa kīsitēpowin kici.Ka-āpacihtān cī kiya ōma nipiy ōhi kici kikway?

Masinipayiwin 3: Awa iskwēsis miyo minihkwew tahto pahkikawin nipiy ohci.Tānispi aspin nipiy ka-minihkweyin?Ke-manācihtān cī?

Masinipayiwin 4: Pitos cī kīkway ke-wapahtine awa iskwēw ohci ēkwa mīna awa iskwēw masinipayiwin 2 ohci?

Masinipayiwin 5: Miyopayin cī ta-kanācihcikē ēkwa ta-piminawasoyin kici wepin nipiy?

Masinipayiwin 6: Kahkiyaw cī awiyak ta-ke-ayātwaw kanācin nipiy? Kīkway ka-itōtine kici ōma ta-kiskēyihtakwa?

Nipiy tēhci International Agenda

Nipiy tēhci International Agenda
Nipiy tēhci International Agenda
Nipiy tēhci International Agenda

Websites tā-kē-itōtamwak pitos:

World Water Council http://www.worldwatercouncil.org/index.php?id=1&L=0%2Ffi

United Nations on Water: http://www.who.int/water_sanitation_health/monitoring/jmp2005/en/index.html

WHO on Water: http://www.who.int/water_sanitation_health/en/

End Water Poverty: http://www.endwaterpoverty.org/

Indian Department of Drinking Water Supply: www.mdws.gov.in/

African Ministers’ Council on Water: http://www.amcow-online.org/index.php?lang=en

African Water Facility: http://www.africanwaterfacility.org/